Labdarība ir personības iezīme, kas izpaužas kā iekšēja vēlme palīdzēt, piedot, līdzjūtīgi, neīstenojot savas intereses, bet vadoties tikai no nesaistītiem motīviem. Žēlsirdības izpausme ir gan materiālā labdarībā, gan garīgās dāvanās, piemēram, atbalstot vai izprotot cilvēka iepriekš piespriesto rīcību.
Šī funkcija nav pieejama ikvienam tās efektīvajās izpausmēs, īpaši ar pasaules tehnoloģiskās daļas attīstību, kad visu laiku virtuālajā telpā un nav iespējams piedzīvot citas nelaimes no savas pieredzes. Viņai vienmēr ir jāatsakās ne tikai no savām problēmām un pieredzes, bet arī jāpieņem laiks, lai to nodotu citam. Labdarības jēdziens ietver sevī izteiktu izjūtu efektīvu izpausmi, to var izpaust tikai darbos, bet reti izteikt tikai verbālā veidā.