Cietušais ir personas iecietība par cietušo. Tajā pašā laikā sociālā nosliece atšķiras, ja varbūtība kļūt par cietušo ir atkarīga no reģiona kriminālās situācijas, kā arī psiholoģiskās viktimizācijas, kad audzināšanas vai psiholoģiskās traumas rezultātā iegūtās raksturīgās un personīgās iezīmes izraisa uzvedību.
Saskaņā ar psiholoģisko faktoru cietušā upuri ir nopietni kritizējuši daudzi autori, un tā praktiski tiek diskreditēta jurisprudencē, kur tikai viena puse ir atbildīga par izdarīto noziegumu. Kā pierādījumu tam ir minēti fakti, ka cietušā uzvedība tiek uztverta kā provokācija, ko veic tikai noziedznieks, un tas nav objektīvs. Tāpēc šī koncepcija netiek izmantota tiesas slepkavību un izvarošanas gadījumos, bet notiek praktiskajā psiholoģijā. Ir jēga runāt par viktimizāciju, kad cilvēks biežāk iekļūst nepatikšanās, ko izraisa dažādi iekšējie cēloņi.